Civilizacijas slimibu pasaules veselibas organizacija

No divdesmit pirmâ gadsimta civilizâcijas slimîbâm noteikti ir jânorâda depresija. Lai gan kâdu laiku pirms tam daþi klausîjâs viòu, tas noteikti ir trûkums. Tas ir psihosomatisks traucçjums, kas parasti nonâk nevainîgi - neliels gausums parastajâ darbâ, noskaòots noskaòojums, mazâka motivâcija lasît. Laika gaitâ ðie sliktie garastâvokïi dominç vâjâ stâvoklî, un blakus tam ir pilnîga pamatfunkciju bloíçðana - slims cilvçks nespçj piecelties un çst, darît kaut ko noderîgu un ir domas par paðnâvîbu, jo viòð nevar redzçt dzîves jçgu.

Lai gan garastâvokïa îslaicîga pasliktinâðanâs vai pati rudens chandra parasti spontâni vai daþu optimistisku faktoru ietekmç, depresija netiks izârstçta bez speciâlista palîdzîbas. Jûs varat îslaicîgi atbrîvoties no tâ, piemçram, ar draugu palîdzîbu, vai piedzîvojot nepiecieðamâs lietas, bet cietuðâ psihi ir ïoti vâjinâta, ka tâ nespçs apmierinât pat mazâkâs nozîmîgâs situâcijas pasliktinâðanos - un tad slimîba atgriezîsies. Pacienti sabiedrîbâ ir ïoti bieþi, pat gadâs, ka viòi tiek uzskatîti par ïoti jautriem un lepniem, jo tie ir maska, kas lieliski pazûd, kad pacients atkal ir viens. Kad runa ir par depresiju, Krakovâ ir daudzi lieli speciâlisti paðreizçjâ nozarç. Man jâatzîst, ka katrs no viòiem izmanto grafikas, kas piepildîtas ar tikðanos ar sliktiem, kam nepiecieðama liela, regulâra terapija. Tâdçjâdi pastâv psihoterapijas veids, ko atbalsta tikai narkotikas, jo kâ psihosomatisku slimîbu depresija jâârstç galvenokârt no psiholoìiskâs puses.

Psihoterapeits palîdz pacientam atkal atrasties pasaulç, kas viòu ieskauj. Tas stiprina viòa paðcieòu, kas nâkotnç palîdzçs pacientam pârvarçt delikâtâs un lielâkâs grûtîbas dzîvoklî. Tas ir svarîgi, jo nomâktajai personai nav atïauts pastâvîgi izòemt baïíus no viòa kâjâm, jums ir jâmâca viòam, kâ rîkoties ar tçmâm, jo tâs arî tiek radîtas viòa bûtîbâ, un viòam jâzina, kâ tâs pârvarçt.