Pirmais darbs 30 gadu vecuma

Tas nebûs jauns teikt, ka ðajâ darba tirgû teorçtiskâ izglîtîba nonâk fonâ, bet konkrçtâs darba kandidâta praktiskâs iemaòas ir prioritâtes. Pat pirms desmit gadiem augstâkâs izglîtîbas pabeigðana ar maìistra biroju tika uzskatîta par pârâk vienkârðu, un tagad sagatavoðanos profesijai, kas nodroðina finansiâlo neatkarîbu, galvenokârt òem vçrâ Daudzi cilvçki apzinâs ðo tiesîbu dzîvi, tâpçc viòi cenðas iepriekð sagatavoties nâkamajai profesijai. Tomçr izglîtîbu nevajadzçtu pârtraukt jebkurâ izglîtîbas posmâ, bet tai vçl vajadzçtu uzlabot jau apgûtâs prasmes un iegût jaunas zinâðanas.

Personâla apmâcîbas mçríis ir nostiprinât jau nodarbinâto darbinieku kvalifikâciju, kuri vçlas uzsâkt savu darbîbu ar otro uzvedîbu vai pulcçt iepriekð iegûtâs zinâðanas. Nav bez ðaubâm, ka parâdâs, ka nekad nav par vçlu domât, un laiks, kas veltîts sevis pilnveidoðanai, daþkârt nav zaudçts. Galu galâ, darba devçji arî atliek praktiskâs zinâðanas, tâpçc viòi iegulda savu cilvçkkapitâla secîbâ, organizçjot darbinieku apmâcîbu. Veicot konkrçtus mçríus praksç, mums ir jâpierâda, ka tie ir iedzimti talanti un iegûtas prasmes, kas palîdz mums pildît savus uzdevumus.

Ja mums ir tendence nodarboties ar profesiju, puse no ðîs ietekmes tagad ir aiz mums. Pierâdîtais veids, kâ papildinât savas zinâðanas, ir apmâcîba, lai attîstîtu savas spçjas, kas maina turpmâkâs karjeras veidoðanas mçríi. Prakse padara perfektu, vienlaikus apmâcot personâlu, iepazîstoties ar realitâti un strîdîgiem jautâjumiem, sagatavo darbiniekus raþoðanai pat visgrûtâkajos apstâkïos. Augstâ konkursa laikmetâ darba tirgû jums vajadzçtu uzzinât, cik tâlu un kad ir vairâk informâcijas un prasmju, lai vçlâk varçtu parâdît savu mâkslu un pilnâ spoþumâ parâdît savu potenciâlu.